Polipienskābe (PLA) ir jauns bioloģiski noārdāms materiāls, kas ir izgatavots no cietes izejvielām, kuras iegūst no atjaunojamiem augu resursiem (piemēram, kukurūzas). Glikoze tiek iegūta no cietes izejvielām, izmantojot saharifikāciju, un pēc tam, fermentējot glikozi un noteiktas baktērijas, tiek iegūta augstas tīrības pakāpes pienskābe, un pēc tam ar ķīmiskās sintēzes metodi tiek sintezēta polipienskābe ar noteiktu molekulmasu.
Tam ir laba bioloģiskā noārdīšanās spēja. Pēc lietošanas to var pilnībā noārdīt dabā esošie mikroorganismi, radot oglekļa dioksīdu un ūdeni, kas nepiesārņo vidi, kas ir ļoti labvēlīgi vides aizsardzībai. Tas ir atzīts par videi draudzīgu materiālu.
Parastās plastmasas apstrādes metode joprojām ir sadedzināšana un kremēšana, kā rezultātā gaisā izdalās liels daudzums siltumnīcefekta gāzu, savukārt polipienskābes plastmasa tiek apglabāta augsnē degradācijai, un radītais oglekļa dioksīds tieši nonāk augsnes organiskajās vielās vai tiek absorbēts augos, kas netiks izvadīts gaisā un neradīs siltumnīcas efektu.
