Polipienskābe (PLA) ir jauns bioloģiski noārdāms materiāls, kas izgatavots no cietes izejvielām, ko piedāvā atjaunojami augu resursi (piemēram, kukurūza). Glikoze tiek iegūta no cietes izejvielām saharifikācijas ceļā, un pēc tam, fermentējot glikozi un noteiktas baktērijas, tiek iegūta augstas tīrības pakāpes pienskābe, un pēc tam ar ķīmiskās sintēzes metodi tiek sintezēta polipienskābe ar noteiktu molekulmasu.
Tam ir laba bioloģiskā noārdīšanās spēja. Pēc lietošanas to var pilnībā noārdīt dabā esošie mikroorganismi un visbeidzot radīt oglekļa dioksīdu un ūdeni, kas nepiesārņo vidi, kas ir ļoti labvēlīgs vides aizsardzībai. Tas ir atzīts par videi draudzīgu materiālu.
Parastās plastmasas apstrādes metode joprojām ir sadedzināšana un kremēšana, kā rezultātā liels daudzums siltumnīcefekta gāzu tiek izvadīts gaisā, savukārt polipienskābes plastmasa tiek aprakta augsnē degradācijai, un radītais oglekļa dioksīds tieši nonāk augsnes organiskajās vielās vai tiek uzsūcas augos, kas netiks izvadīti gaisā un neizraisīs siltumnīcas efektu.
